...laikam par zeķēm, bez papēža

    Sen zināms fakts, ka dzīvē iet kā pa viļņiem - te augšā, te lejā....

Šobrīd tā arī iet....un lai mazāk kreņķu, jāsāk izvērtēt dēļ kā uztraukties un dēļ kā ne. Rokdarbi ar kaut kā nevedas, vismaz netop nekas "skaists". Aprobežojos ar praktiskām lietām - zeķēm, pie tam tādām, lai nav jāuztraucas derēs vai nederēs ;) 

    Arī fotoaparātam ir tendence būt "augšā - lejā" pozīcijā, dēļ kā tas vispār atteicies "atvērties".

   Bet, lai neisūnojas mans blogs, vismaz ielikšu manu zeķu teorētisko pusi, kuru garajos ziemas mēnešos izmantoju ne reizi vien  :)

Īsās zeķes  spirālveida adījumā

Redzētās šādas zeķes interneta plašumos ir vairākkārt, gan Musturs.lv plašumos, gan blogotāju rakstu rindās - skaistas un praktiskas. Es lūkojos grāmatā - Adīšana / Ināra Ruža ; foto J. Cebura. - Rīga : Avots, 1982. - 239, [1] lpp.

Mazs, spīdīgs, bet noderīgs

Starp mazajām dāvaniņām tapa kaut kas par tēmu "Hello Kitty" :)

Nr.3

Šogad kājas tik ļoti nesalst, arī zeķu neprasās, bet pamazītēm jau pa kādai uztop. ;)

Cepurīte

Jauna, balta cepurīte
Galvā puisēnam.
Tagad silti,
Tagad labi —
Nesalst ausis tam.

Sētas stabs to jautri vēro:
— Brīnumi nu gan!
Taisni tāda cepurīte
Galvā arī man!

(Dzidra Rinkule-Zemzare) 

Cepures raksta adīšanas shēma

 

Nr.2

Šī gada otrais pāris. Atkal nedaudz citāds kā parasti. Bet dzija ļoti mīksta, "nekodīga" un krāsaina.

Kaut kā nu nekam vairs nav  laika, pat parastas zeķes noadīt. Kas to zin, kad te atkal parādīšos (kad būs ko parādīt).

:)

Rožainās brīvdienas

     Jau kāds laiciņš pagājis kopš tikšanās Zaubes mežiņā, bet tik vien paspēts kā izlasīt dalībnieču iespaidus un komentārus, un tikai nedaudz "pieslēgties" ikdienas darbam. Ja kāds prasa, ko mēs tur mežā darījām, mēs ar mazo Lindu smejam, ka ziepes vārījām :)
Un, ja prasa kādas, tad jau ar parādam.

Šitādas!  

Skaisto auduma rozi izvinnējām Ingas loterijā.

Pateicoties čaklām fotogrāfēm tikām pie savu mukluku jeb zeķčību parādes.

Riktīgi rožainas tās dienas mums bijušas, jo pat nejauši izvēlēts priekšmets tika apdekupēts par tēmu...  ;)

 Iespaidu papilnam, ka ne visu uzskaitīt.
Dikti ceru, ka izdosies:

• kādā no blogiem atrast "TO garšīgo brūno kūku" (tā mazā Linda teica) ,
• kā arī uzzināt kā paprika burkā tik garšīga sanāk
• atgriezties pēc aizmirstām lietām :)

 Man šī tikšanās bija kā tāds burvīgs sezonas noslēguma pasākums.

Jauns septembris, jauns gads, jauni darbi, bet mazāk brīvā laika, cits ikdienas ritms un citi pienākumi. Ceru, ka gūtā iedvesma vēl ilgi nepazudīs. Bet, kas tad tur! Ja kas, zinu, kur jābrauc ;)

Vasaras nometnē

     Vasara ir tāds jauks laiks, kad pilnas rokas un domas ar darāmajiem darbiem, arī tādiem, kas skaitās "atpūta".

     Viens no tiem bija nometne, ko organizēja LSGCO(Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija). Atsāku gaidot :) Pareizāk sakot, gribēju meitai parādīt, kas tās gaidas ir un pie reizes arī pati pabaudīt to foršo nometņu garu. Sanāca gan nedaudz savādāk ar to baudīšanu, jo lija nepārtraukti gan piektdien, gan svētdien, ar izņēmumiem sestdien. Drīzāk nācās pierādīt gaidu saukli - "Gaidas možas grūtībās", bet neskatoties uz sagādātajām grūtībām, nometne bija ļoti forša - gan lieliem, gan maziem. Rakstot šeit par nometni, gribēju tikai atrādīt dažus darbiņus, kas tapa radošajās nodarbībās. Šoreiz ir kopdarbs ar meitu - viņa iesāka, es pabeidzu :)

Skaistas puķu brošas un telefona maciņi

Krekliņa pārvērtības

     Bija arī gaidu māku nodarbības - t.i. morzas ābece, ceļa zīmes(ne tās satiksmes noteikumos minētās, bet dažādi apzīmējumi, ko pielieto dabā, ejot pārgājienā, lai norādītu ceļu vai dotu kādu ziņu), ugunskura iekurināšana ar vienu spičku (slapju), mezglu veidi un to pielietojums nometnes būvju celšanā(galdiem, nojumēm, pavardam utt.), rotaļas un spēles un vēl, vēl un vēl. Kas gan var būt foršāks par gulēšanu teltīs, gatavošanu uz ugunskura un jautru kompāniju :)

Nr.1

Īpašas ar to, ka šogad pirmās, kā izrādās.

Citādi jau zeķes kā zeķes, nedaudz cakainākas kā parasti pierasts adīt.

Saulrieta stundās

Kādu laiku atpakaļ pieķēros šai dzijai (100% merserizēta kokv.) un eksperimentēju gan rakstus, gan formas. 

Pirmo reizi uzadīju džemperīti četrgadniecei. Ātri no tā izauga, taču šī dzija "labi saglabājas" gan valkājot, gan mazgājot, gan ļoti labi ārdās :)

Šovasar līdz gala rezultātam šo dziju esmu novedusi lūk šādā izskatā. 

Nosaukumu "saulrieta" deva meita,

bet es vairāk pieskaņojos tam, tāpēc, ka saulrieta stundās radīts :)

P.S. atvainojos par bilžu kvalitāti, fotoaparāts saēdās smiltis :(

Nogriezt vai atlocīt...

Kā džinsas, tā par garu... 

Parasti vai nu atlocīju, vai nogriezu :)

Bet tagad jūtos kā šūšanas kursus izgājusi šajā jomā. Klīstot pa Draugu domubiedru diskusijām bija jautāts pēc padoma kā saīsināt džinsas un sniegtas noderīgas atbildes.

Manā skatījumā ļoti piemērots veids "vienkāršais", kā džinsas saīsināt, nezaudējot oriģinālo malu šeit.

Un ir arī veids "sarežģītāks" - šeit, kur orģinālā maliņa jāatārda.

 Tagad tik jāizmēģina uz savām biksēm :)